klusi kliedzošiem korpusiem

Klusi kliedzošie korpusi-
Nākšu es šurp,
Pat, ja nesauksi vairs.
Pa sliežu ceļiem, pa tavas sirds aizaugušiem ceļiem,
Līdz ceļiem dubļos,
Gar sliedēm,
Skumja un nolādēta-
Būšu kā pazudis bērns,
Kuram visas pasakas zagtas.
Atkal meklēšu tevi es šeit-
Klusi kliedzošos korpusos,
Te, viņpus tilta, kur vieta atmiņām
Un beigtai sirdsapziņai.
Tev ziņu, gredzenu un savu matu šķipsnu
Kā vēsti kādā stūrī slēpšu
pudelē zaļgana stikla
Tukšā,
Pie kuras mēs lūpas likām,
gurušas skūpstos,
dievu dziru dzerot un klusi
cerot nākotni gaišo.

Bet tumša tapa mums diena.
Kas tevi aizveda?