tulpes

Aizvertās tulpēs spīd gaisma
Es iešu viņās paklausīties
Kas tas ir - laime

Viņas čukstēs brīnumsvecīšu
Sprakstoņā un smiesies par mani
Ka es palieku tādā nesaprašanā

Bet viņas man tik un tā šķitīs
Visskaistākās puķes jo dzimušas
Grimstošajos un netīrajos purvos tomēr
Tik un tā palikušas staltas un baltas

Jo viņās spīd tā nezūdošā gaisma
Kaut apkārt ir mūžīga
Un nomācoša tumsa

Un viņas var sasniegt tikai
Sapņos,tapēc ,ka cilvēkam parasti kājas
Ir par smagu, tās atdodas purvam
Un sāk grimt

Šajā sapnī es atkal jūs atrodu
Snieg balti sniegi
Nu lūdzu pastāstiet
Kas tas ir - laime

Atkal atskan smieklu
Dunoņa baltajā miglā
Atkal viņas mirguļo kā
Brīnumsvecītes bālās dūmakas tumsā

Atkal nesaka nekā...
Atkal nesaka nekā...