Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
pasaules bērns
dzelteni krīt kļavas
tev pirxti kļūst mitri kā koka zari atbrīvojoties no lapām, kad līst lietus hei, pasaules bērn ko tu dari šai zemē? un kādēļ tev tie taureņu spārni vairs neplivinās? kādēļ tu raudi asaras kurās nepārtraukti plaukst gaišzilas cerību puķes? un kādēļ tu nevis aprunājies ar cilvēku, bet viņu satiekot apkamp tik cieši?! pasaules bērn, kas tu esi? tev naktīs mirguļo mati un viļņo it kā viņos vislaik pūstu silti vēji un tu smaidi tu skumji smaidi..! es nesaprotu kas notiek? man tevī skatoties gribas pateikt mīļus vārdus gribas darīt labu gribas sevī gaišākam tapt es steigšus tuvojos tev bet tavi taureņu spārni sāk plivināties un tu aizlido prom man kļūst skumji un vientuļi paliek tikai sapņi un paliek vēlme piepildīt tos lai, kad atkal mēs satiktos mēs kļūtu draugi tur ...tajās debesīs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|