Neļauties
Neļauties
sirdsbalss skumjajam čukstam
aicinājumam
paklaiņot pagātnes
sāpīgos mirkļos,
kur kā caurdurtas
debesis izmisīgi līst
acis pelēkas
kā ceļmalas oļi
atkal saviļņot prot
un plūst
kā bezgalīga upe
apreibis un laimīgs
laiks
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2006-10-27 10:18 |
| Krutka vainīga. :)) Padomā par savām aknām, nabadze! :))) |
| Bils |
2006-10-27 11:22 |
| ja neļaujas, aug cena... |
| mazaa_burve |
2006-10-27 13:10 |
| Labs. |
| t_Pauliine |
2006-10-27 14:42 |
hm, rakstīts jau ar jūtām [iespējams]..., bet kā sāpīgos mirkļos var būt apreibis un
laimīgs laiks???! |
| tavssargs |
2006-10-27 15:10 |
| Tuvojas demoblizācijas laiks, a? :)) |
| kurkurmiitis |
2006-10-27 16:09 |
tā arī notiek -pagātne ir gan laimīga, gan reiz, kas bijis,izbijis - sāpīga.. bet
velk jau vienmēr tur, kur īsti dzīvots!! -paldies, AdielA !! |
| te_klasika |
2006-10-27 17:50 |
| No sirds nācis !:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!