Pasaule

Pasaule mana
vienmēr būs mana
cauri rudeņiem
ar atmiņu saldsērīgo garšu
es mazliet priecīgi skumšu
pie sevis

ar pēdējiem sniegiem
un gājputnu atgriešanos
manā pasaulē sirds
atkal priecīgi uzgavilēs
pavasaris
garāmgājēju smaidos
pieskarsies man

pasaule mana
tik nezināmi nedalīti plaša
aiz durvīm
pa kurām
neviens neprot ienākt

cauri dzīves gadalaikiem
tā klusi izdzīvos
savas uzvarētās un zaudētās kaujas
neiepazīta zeme
neatklāta atlantīda...