Pandorai...

Ik mirklis šķiet sapnis
Jo domās klīstu pie tevis...
Laiks ir tik īss,
Ja pie tevis varētu klīst...
Man saule ir blakus,
Kad tevi es jūtu līdzās...
Man zvaigzņu lietus ik nakti,
Kad sapņoju par tevi...
Nezināma iemesla dēļ,
Tu esi mans gaiss...
Nenoskaidrota fakta dēļ,
Tu esi mans ūdens...
Tavs smaids
Ir mana diena...
Tavas acis ir
Man zvaigznes...
Ik mirkli cenšos
Izdzīvot
Izdzīvot tev blakus...
Ik mirkli cenšos
Noķert
Noķert laimi tev blakus...
Kaut kā sanācis ir tā,
Ka tev dota iespēja
Izlasīt pirmajai
Manu dzeju...
Un arī ir tā sanāci,
Ka kaut kā tu
Kļuvi par manu mūzu...
Ir tik viegli rakstīt,
Rakstīt it kā tev,
Bet tomēr vispusīgi,
Tik viegli nāk vārdi,
Kad zinu, ka tu tos izlasīsi...
Tik jauki vārdi
Tiek sameklēti,
Jo mana mūza
Pati ir jauka....
Pat bezkaunīgie veči
Nav pelnījuši
Tādu uzslavu
Kā tu...
Kas tevī ir tāds,
Kas man saistīt sācis...?
Kas irt tas, kas liek
Tev tādai būt...?
Neitrālai, bet iesaistītai,
Bargai, bet tomēr mīļai...?
Kas īsti notiek starp mani un tevi?
Kas īsti radies starp mani un tevi?
Vai mūs vieno mana dzeja,
Vai tomēr kas cits?
Kur satikās mūs pasaules,
Kur pazuda robeža starp
Starp mūsu pasaulēm...?
Jautājumi,
Atkal jautājumi,
Vai atbildes ir?
Ir šoreiz atbildes
Un visas tās slēpjas manā sirdī...
Un arī tavā sirdī...