Atvadas...

autors: dalaila16 [dzejoļi]

Saulainā rītā
Parādījos es.
Pelēkā vakarā
Vairs nebūs manis.

Sāku dzīvi baltos mākoņos
Lai izdzīvotu pasauli šo.
Bet aiziešu lielos viļņos
Jo nevaru paciest farsu šo.

Lai būtu šis dzejolis
Atkal manas atvadas.
Jo šis ir mans pēdējais solis
Lai atteiktos no dzīves savas.

Šīs ir skumjas rindas,
Bet patiesas.
Šīs ir retas rindas
Bet no sirds visas...

Manī ir naids iemiesojies
Kā melna puķe.
Jo uz visiem man atlicis pasmieties
Lai aizietu kā skuķe...

Pats skaistākais bija piedzimt,
Lai varētu dzīvot uz zemes šīs,
Bet tagad alkstu nomirt
Lai varētu dzīvot debesīs....

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2006-09-16 20:16
Drūmi gan!:((( Izmet, meitēn, tās domas no galvas un baudi dzīvi!:)
forele	2006-09-16 20:19
Bet varbūt to alkst tikai liriskā varone...
sarma7	2006-09-16 20:20
klausi kollinu!:)
te_klasika	2006-09-16 20:26
Man no tā vieglāk nepaliks,citiem ar,pažēlo visus un piedod tu visiem.Dzīvo un raksti dzeju,kaut arī tādu,bet dzīvo lūdzu!!!!:)
planeeta	2006-09-16 20:31
Akvaimandieniņ!:(Jaunības maksimālisms,vai?!Nomirt vienmēr pagūsi,pagaidām vēl padzīvo,gan pāries lielā bēda.
sibemols555	2006-09-16 20:36
Izbeidz, meitēn, ar šitām lietām spēlēties, palasi par Šveiku, 12 krēslus, Dresleru, Ramani, Dadzi, un uzcep kaut ko pati.Kaut dzejolis briesmīgs, Tev sanāk. Naids nav iemesls, lai ietu uz debessmājām, jo tas agrāk vai vēlāk pāries. Visu labu vēlot - sibemols.
sibemols555	2006-09-16 20:54
Vēl gribu piebilst, lai piedod dzejniece, ja man nav taisnība, no sērijas - nomiršu, tad redzēsim, ko jūs darīsiet. Arī es esmu, kā visi, citreiz sataisījis sūdus, kaut vai skolā, un nosodīts, vai turpat kādas sev patīkamas meitenes izzobots. Tad domāju - nomiršu, un gulēšu skolas zālē vaiņagu ieskauts, iespējams ar visu pionieru lakatu ap kaklu. Uh, kā tad viņa, un arī sliktie učuki gaudos...Droši, tā domājuši daudzi, bet tas pāriet.
t_Pauliine	2006-09-16 21:10
labi, ka raksta, labi, ka runā... daudz sliktāk būtu, ja tās glupības vienkārši sastrādātu. tā dažreiz var justies, un bieži ne bez iemesla... bet tā ir pilnīga tupība nenoskatīties līdz galam šo vienreizējo piedzīvojumu - sava dzīve. un kas tas par aktieri, kurš pats aizver priekškaru!;)))))
tavssargs	2006-09-16 21:13
Klausi klasiku, sibemolu, kollinu, paulīni un mani! Un sarmu arī!
maska	2006-09-16 21:15
Katram mums mēdz būt smagi brīži dzīvē, bet tas jau nav iemesls, lai no tās atvadītos... Ir tāds banāls teiciens, nāks nākošās nepatikšanas un šitās aizmirsīsies...Raksti dzeju, priecājies par katru Tev doto dzīves mirkli, ko dzīvo, ja visi domātu kā, Tu, šobrīd, tad Latvija pārvērstos par vienu lielu masu kapsētu...Tev taču ir draugi oho kuri Tev var palīdzēt ar padomiem...Padomā par sev tuvajiem cilvēkiem kādām elles mokām Tu viņus nolem.... Nekas nav svarīgāks par cilvēka dzīvību, un Tu tāda esi viena vienīgā......
GedertsPiebriedis	2006-09-16 21:32
Tie, kas paši sev padara galu, cieš visas tās pašas mokas, ko liktenis tiem paredzējis, bet mainīt nevar neko, ja nav ķermeņa. Un tā līdz pastardienai, kura, kas to lai zina, kad būs...
forele	2006-09-16 21:36
Kā - visas tās pašas mokas?
klusaisMiileetaajs	2006-09-16 21:49
Tā tikai tāda poza! Klusībā vien smīn. :))) GP, forele, taisnība! Es arī par to esmu dzirdējis.
Plaanpraatinjsh	2006-09-16 22:00
Lēts triks kā pievērst uzmanību savam dzejolim un tas arī viss - iztēles trūkums.
forele	2006-09-16 22:09
Cik jūs bargi, kungi... es biju delikātāka...
planeeta	2006-09-16 22:10
A,mēs pārējie naivi jo naivi.:)))))
forele	2006-09-16 22:33
Nē, kāpēc. Reakcija pilnīgi normāla.
planeeta	2006-09-16 22:36
Laikam jau,lai tādus vārdus rakstītu,sāpei kaut kādai jābūt.Šie no zila gaisa neceļas.
forele	2006-09-16 22:39
Tas jā.
kollin	2006-09-16 22:39
Jā, sāpei ir jābūt pamatīgai lai kaut ko tādu uzrakstītu!
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus, lūdzu reģistrējies oHo.lv

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!