Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

veltījums* (noslēdzošā daļa)

III.

Tu pārnāci mājās
salasījusi ielās skumju akmeņus
kas apbūvē sirdi ar mūri
kam cauri neklejo vēji un mežu smaržas
tik apsūbē sienas un nosmok
taurenis – dzīvelīgs un ašs
tik mirklis bija tam
skrieties ap stūrainiem namiem
un sisties logā pret gaismu,
pret gaismu, dzīvi un patiesību...
kā Tev

* veltījums latviešu dzejniecei A.Skujiņai
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-09-14 08:08 
ir tomēr svarīgi zināt, kam veltīts:)
man jau patika...
man gan šķiet, ka mūra ap
sirdi viņa tā arī neapbūvēja, tāpēc arī te ilgi nepalika...
 klusaisMiileetaajs  2006-09-14 12:47 
Tādas dzejnieces nemaz nav!
 izkritusii_skruuve  2006-09-14 13:20 
Kā tā - NAV? Tas, ka mirusi, nenozīmē, ka nav. Dzejnieki paliek tādi arī pēc nāves.
 klusaisMiileetaajs  2006-09-14 17:53 
Kad ta šī nomira..?!
 GertrudePiegrieze  2006-09-14 18:07 
Labs.Man patika!:)
 izkritusii_skruuve  2006-09-14 18:38 
Pirms 74 gadiem...
 tavssargs  2006-09-14 18:46 
Kas nomira?
 Paracelzs  2006-09-14 18:48 
Ļoti labi uzrakstīts !:)
 Meerija_Popinsa  2006-09-18 15:52 
Nevaru izlemt - iekopēt vai nē.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?