sadzīvisks es II

Es māju sveicienu tai citai, svešai,
Tai sievietei ar drūmu skatu.
Tai, kas
Grūstās,
Rimi maisiem rokās,
Lai novakarē tramvajā tiktu.
Es prātoju,
Vai kādreiz smējās tā?
Vai gāja lietū mājās?
Vai naktīs nedusēja?
Un kāpa rūpnīcnama jumtā,
dzēra medusvīnu
Pudelei no kakla?
Vai viņas rokas cieši skāva vairāk ko par
Rokassomu trolejbusa burzmā?
Es eleganti māju viņai,
Tai sievietei ar mirgu izmirušu skatā,
Matiem
Zirnekļdiegu krāsas toņos.
Tai, kas birojtelpās kvern,
kas vēlos vakaros rij ķiršu marmelādi
Tieši no burkas
Mājās.
Es viņai māju
Sevī brīnos-
Kas viņu atdzīvinās?
Tai sievietei es māju,
Tik ticēt negribas-
Tā sieviete-
Es pati.
Gadi nogalina
Nost.