kad man vairs nebūs [arī divdesmit]

autors: Lichia [dzejoļi]

Puspudelē kumiss,
Pastulbs smaids
Pāris raibu plastmasa rotu-
Tas ir viss, kas man dots
IR

Pateicos par uzmanību-
Iegriezieties vēlreiz drīz
[drīz vārds mans rotāsies pilsētas ceļvedī]
es eju prom
manifests brīvībai
sabiedrība galinot indivīdu
kas sargā mani
kas ir ar mani
vai stiprāka esmu
vai patiesāka

roņa sirds, plastmasa roze, silts sidrs
saulrietā gozējas
nolādēta
savās plastmasa platformu
tupelēs
man nekad
NEKAD
Vairs nebūs
Piecpadsmit
nolādēts

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2006-08-17 20:29
traki foršs! nu dikti!
planeeta	2006-08-17 20:29
Laiks iet,tur jau neko....Plastmasa rotas kādreiz bij baigi stilīgās.:)))
t_Pauliine	2006-08-17 20:30
toreiz jau plastmasa pati par sevi bija stilīgi!!!:D
planeeta	2006-08-17 20:32
Ooo,pēc visiem bleķiem tas tik bij` kaut kas.:)))
t_Pauliine	2006-08-17 20:34
a modernie lietusmētēļi!!! pārākais deficīts!;)))
planeeta	2006-08-17 20:34
Plašķi.:)))))
t_Pauliine	2006-08-17 20:36
aha, pat aizmirsu kruto nosaukumu!;)))
planeeta	2006-08-17 20:58
To nosaukumu bijis tik daudz,tagad atceroties smiekls nāk.:)))
tavssargs	2006-08-17 21:01
Pie Ličijas bijis brūtgans no Tukmēnijas. Ar kumisa pudeli. :))
Paracelzs	2006-08-17 21:30
Ha ,bet man sirdī ir mūžīgais 25!!!:)
GedertsPiebriedis	2006-08-17 21:42
Globāla mēroga notikumu un ikdienas sīkumu sakausējums jaunradē drīzāk der karikatūru konstrukcijās, nevis poēzijā.
kollin	2006-08-18 06:59
Šitais te man arī patika...lika atcerēties savus piecpadsmit:))))
klusaisMiileetaajs	2006-08-18 15:04
Pārāk par to neuztraucies! Domāšanā vari palikt pat četrpadsmitgadīga. :))
shubada	2006-08-18 15:24
piecpadsmit gados ikdienas sīkumi un globala meroga notikumi šķiet vienlīdz svariigi...man patīk!:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!