lelle

Uz košas lelles pieres
Vien smagums iešāvies,
Un asaras tik sārtas,
Tās lelles vaigus skar.
Un miers attālumā kāpa
No lelles sapņa tāla,
Un staba galotnē
Kāds nemanīti māja.
Tās lelles pirksti bāli
Vien nezināmi rāmi,
Un sajūta tik sāļa
Tā pirkstu galos sārma.
Un nedziedināmi siltā
Tā vietu nesasilda.
Te dedzināta sākta,
Bet tālāk nepanākta.
Un sapampusi seja,
Un acis satrauktas.
Tik dīvaina ir viņas stāja
Un raksturs dvēselē.
Bet plastmas tomēr dzīvs,
Kā dzīvsudraba rīks,
Tas sudrabaini glīts
Un nepiespiesti mīksts.
Un lelles sasprēgātās lūpas
Kakao garšu saista,
Un izalkumu garša
Vien vēderā skrubina,
Bet ēdienu vien negribas,
Tik dūša vāja tai.
Te iesākta ir doma,
Un aprauta ir tā.
Un tomēr kakao krūzē
Enerģija pārtraukta,
Bet tomēr lellei mazai
Šī pasaule atvērta...