Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dzejā noasiņojošs zīmulis...
Mani interesē:
Tas saburzītais papīra gabals, aptraipīts ar tinti un baltas sveces sveķiem, tas zudušais dzīves prieks, kas lika man aizdomāties par bēdām, tā sasodīti skaistā mūzika, kuru vairs es nedzirdu, kuru radīja tava sirds, tās melnās naktis pavadītās sapnī... ērkšķi, kurus aplauzu rozei, pirms izsviedu to laukā, iedomu pīrāgā ieceptas adatas, kuras noderēs, ja vēlēšos tikt no šejienes prom, pagaidām sveša dzīve līdz tā kļūs mana, melna kaste, kas ir pilna, bet tomēr tur nekā nav... Tava dvēsele, kuru nozagu un tagad tev tomēr atdodu, rūgta šokolāde, kura izkusa un sasmērēja mani, pasaules grēki, par ko liecina visur esošās asaras, patiesība, ko prasu jau miljons reižu, bet tomēr nezinu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|