Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atmiņām un pagātnei

Acīs, caur asarām savām, man skaties,
Ardievas, saki un projām skrien,
Aiz stūra, lai smietos, smietos par mani,
Caur asarām smietos...un prom.

“...viņa ir maza meitene, nakšņo, kur pagadās,
kaut arī liegts...”
Es arī neesmu ideāla lellīte!
“Paliec sveika!” es saku, jau viens.

Tagad tik smaids, iedomāts mirklis,
Lido manā prātā un nīkst,
Dedzinu foto, dedzinu sevi,
Tik atmiņas dedzināt man ir liegts.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2006-04-08 20:24 
Kurš tev var liegt dedzināt atmiņas? Paņem aplej vaivariņus ar šņabi. Paturi nedēļu
un tad izrauj polšu. Otrā dienā neko vairs neatcerēsies.
 Lichia  2006-04-08 20:53 
...arī ardievas...khmmm....
 tavssargs  2006-04-08 21:40 
Kas tā par meiteni, kura nakšņo kur pagadās?
 donnainese  2006-04-08 21:59 
man patika:)
 GRIM  2006-04-09 01:21 
for tavssargs: padauza
 kollin  2006-04-09 08:46 
labs dzejolis:)!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?