Skumjās meitenes dziesma (tas NAV par mani!!!!)

Mans spogulis laikam rāda greizs,
Kas tagad ir pareizs, kas nepareizs.
Vai pateikt man vari, kāpēc notiek tā,
Ka izmainās viss vienā momentā?

Viss savādāks kļuvis, tā pārvērties,
Es nezinu, kā dzīvē tālāk mums ies.
Tik savāda diena, tik neparasts viss,
Varbūt, ka tā lēmis ir liktenis.

Es gaidu, kad zvanīsi, nezvani tu,
Vai ziņu man sūtīsi sirsnīgu.
Ne zvana, ne ziņas, no tevis ne miņas,
Uz spilvena aukstā līst asariņas.

Kam nolemts ir gaidīt, lai gaida tas,
Es dzīvē vairs nevēlos asaras.
Es negribu skumju ezeros brist,
Man uguns ir sirdī, tā netaisās dzist.

Tik ilgi es gaidu, tik ilgi vēl ciest,
Es plaukstu tik maiga kā ābeles zieds.
Tu sarkanas rozes pie kājām man liec,
Bet neredzi ērkšķus, ko dvēselē triec.

Šīs rindas tik dīvainas, svešas tās man,
Bet sirdī kā atbalss tik trauksmaini skan
Tie vārdi, kas sasalst un neuzplaukst,
Kad atkal tik tālu ir mīļotais draugs.