A P N I C I S

mana pasaule sajukusi
mēģinu salikt no jauna
kāršu namiņu savu
bet nesanāk itin nekas
pārāk trauslas ir sienas
naglas man nav nevienas
āmura kārtīga arī nav
nesanaglot man kārtis
papīrs par plānu
naglas par garu
to nevar darīt ar varu
neko nevajag mainīt
pārmaiņas esot uz labu
nav prieka nav glāstu
ak ko es te stāstu
vien samīta roze
smaržojot vīst
vai vēl palicis
kaut kas te īsts
uz sliekšņa gaida
vakars tik noguris
kā man tas viss
beidzot ir apnicis
A P N I C I S