ābols un trolejbuss

vēlreiz pirms agras gaismas es
atļāvos par sevi tapt un
tev ar mani pa-spēlēties

uzvesties necili sagribas-
svilināt tapetes un dzīvības vīraku
grabinat santīmus
mēģinat tevi pa leto pirkt
bīsties manis, svēto ceļiniek
mans skumju plīvurs tev par smagu
mans prieka avots tev par skaudru
acīs lietās bēdas-
nekārdina
grabinas gar rūtīm rīta trolejbuss
lūdz sev par mani tapt un plaukstā sildīt
šī metāllūžņa sirds tik trausla
dārgs cukur-porcelāna trauks
mēs Kaina bērni
tēvs-
alkains slepkava
grēks-
mana māte
dzīvē ieaicina
man gribas spēlēties
tos sārtos, liegtos augļus
par sētas malu plūkt
un laisties