Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kastaņu sveces dedzinam

Kastaņu sveces deg.
Drīz nakšņosim kopā
Un vienīgais logā mums
lūkosies mēness, pelnbālu seju,
Duļķainām acīm.
savādu izsitīs taktsmēru
dīvainais metronoms-
Sirds.
Dažādu, vienādu reizē.
[es gribu paturēt šo brīdi]
tevi es gribēšu vienmēr-
dvēseli, ādu, matus un sapņus.
Atkal deg kastaņu sveces-
Bēškrāsā, mērcētu asinīs malu.
Nebaidīsimies-
neizzudīsim
Katru dienu.
divi kā viens,
kā Šekspīra lugā-
Pēdējais, bēdpilnais cēliens,
Aizkari krīt un mēs-
Kļūstam kā tie.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-05-18 12:00 
smuki, bet beigas kā vienā no betbetmeņa darbiem: kamēr nāve mūs šķirs...:)
tad jau
laikam domāts uz mūžu:)))
 kollin  2006-05-18 12:02 
Paulīn, aizmirsi pielikt - Āmen!:))
 t_Pauliine  2006-05-18 12:08 
nē, to jau Lichia pielika pēdējās divās rindiņās...
 eugen  2006-05-18 15:23 
..mjaa reizeem OHO [ne tikai DzDz] meitenes vaardos.. tik ljoti kriit.. [;p]
 klusaisMiileetaajs  2006-05-18 16:08 
Izklausās it kā pēc cūku bērēm taisītu asinsdesas. :))
 spirkalka  2006-05-18 16:10 
:)
 t_Pauliine  2006-05-18 16:44 
beidziet! atkal ēst sagribējās...:)
 sibemols55  2006-05-18 19:39 
Nabaga Joriks...
 dzerajs  2006-05-19 00:00 
šurp brauc asiņainais taksometrs,
kam sabojājies spidometrs...
 sarma7  2006-05-19 07:31 
nemaz nav smieklīgi, skumjš dzejolis.
 huntingbun  2006-05-20 23:12 
savādu izsitīs taktsmēru
dīvainais metronoms-
sirds - ...nu ļoti veiksmīgi..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?