Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tas brīdis
Tas brīdis, kas kādreiz pienāks,
Tas atļaus man dzīvi mīlēt. Kāds cilvēks pa durvīm ienāks Un nevajadzēs vairs zīlēt. Kad sirds mana, beigusi sāpēt, Sāks atspirgt pēc skumju dienām, Man neliks vairs jūtas slāpēt, Es mīlēšu tad tik to vienu. Viņš mani kā princesi savu Kā pasakā pacels uz rokām Un beigsies tad vara tava Un nebūs vairs sāpju un moku. Es smaidus dāvāšu viņam Un mīlēšu karsti un saldi, Un neteiks man sirdsapziņa, Ka tie tikai sapņi un maldi. Tai dienā, kas kādreiz pienāks, Viņš noskūpstīs mani maigi. Mums abiem būs brīvība viena Un varavīksne tad pār mums zaigos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|