Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

[paparžu pūķi]

[es gan nezinu vai tas palīdz]
neviena nav mājās
no sūnām mostas pūķi-
zaļi, saritināti paparžu dzinumi
uz jumta motors-
kārtējā kondicionier-iekārta
[es gan nezinu vai tas līdz pret
trakuma pārkarsumu smadzenēs]
balti tilla svārki pret sauli purinās
atdodas vējam, atvadas māj
lielpilsētai un cilvēkiem
pilsētai, kura mani negribēja
sajožu jostu un iekožu lūpā
paparžu bērni, ardievu
es arvien būšu jauna un ideāla
es arvien būšu vien viņam
mani nelocīs laiks
[es gan nezinu vai tas palīdz,
ja laiks iesīkstējis manī un man tā vairs nav]
manis nav
palīdziet un lieciet mieru reizē
nekliedziet un sadedziet
[sadzirdiet]
nenāciet līdzi un nevelciet
aiz rokas no malas prom
[izglābiet]
te nav neviena, atkal tik likās
neviena mājās nav, nē, nav
lidojums drīz sākties var
virs pilsētas, kura mani nekad, nekad negribēja
virs cilvēkiem
[es gan nezinu vai tas palīdzēs]
no rūpnīcas jumta ardievu
prom
papardes paliek un pasaule iesūno
es- mūžīgi mūžos jauna
[es gan nezinu vai tas palīdzēs neiznīkt]



Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-05-16 12:38 
Dzejolis iekš dzejoļa,abi labi.:))
 t_Pauliine  2006-05-16 14:42 
Lichia, vai to rakstīji Tu vai intelektualizējies Karlsons, kas dzīvo uz jumta?
ar
tādiem dzejoļiem neiznīkst!:)))
 klusaisMiileetaajs  2006-05-16 14:48 
Līdz Jāņiem vēl patālu, bet, re, sapņo jau par papardēm! :))
 tavssargs  2006-05-16 15:06 
Rūpnīcas vairs nava.... vai, vai, vai - nolādētie prihvatizētāji!
 dzerajs  2006-05-16 22:18 
ar papardēm pasaule apaug, ar sūnām.
galva, šķiet, pilna ar spalvām un dūnām.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?