taurenim rūpnīcas sienā

Es rūpnīcas flīžainās kvadrāta sienās
Taureni zīmēju.
Rūpīgi, mākslīgi brīnumu radīju-
Ar brūniem un sārtiem, un zeltainiem spārniem.
Tam diedzēju spārnus,
Galvu pilnu sapņiem piestāstīju.
rādīju zilu stikllausku, piesolot debesis
bet pametu,
Piekaltu, iekaltu sienā uz laikiem,
Ellē virszemes,
Sevī un cilvēkos
Viņš ieaudzēts sienā,
Krāņie spārni vien dekors.
Es aizbēgu.
Aizbēgu.
Paliec sveiks,
kalts sienā
Un viens,
Mans taureni naktīs,
Tavās acīs spīd zilganās pudeles lauska.
Ārā auksti.
Paliec
paliec par taureni
Nesadedz
Sagaidi mani vasarā
Sāpēs no jauna.
Sarunāsim ko jaunu,
Mans taureni,
Rūpnīcu sienās zīmētais.
Es mīlu tevi dedzināt!