Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
pēc reglamenta, protams
Sveicināts, kvēlais dārgakmens lotosā!
Tu sen te esi? Es vēlos ar tevi pazust tais telpās! Es vēlos tur, lai aptrūkst mums elpas! Varētu lotosa pozā un jogu. Uz brīdi. Hronisks bronhīts un megalīti, Gaiss bez skābekļa, slāpeklis, ogleklis Tu esi mans žņaugs, mans acuraugs. Caur saplēstu spogulī tevī lūkojos. Jo mīlu kā ģērbies- Kārtaini, alkaini, Ka neviļus sagribas drānas kā mizas raut zemē. Tik saldi un sāpīgi, Ak! Nodevēja nopūta kāpj pār lūpslieksni, Spēcīgi, Tās putās, mēle līdz asinīm- Es atdodu godu, es tev atdodu savu godu- Pie pieminekļa salutē divi bruņinieki, Paceltu galvu, Vienam nav kājas- Nāc atdodies, es šovakar būšu mājās. Burbuļu vanna un šampanietis, mans draugs, Es alkstu. Redzēt tevi vienu, Ienaidnieks ārpus ierindas, Izbraucis trimdā. Ierodies! Es nesolu raudāt ar tevi. Es solu baudu. Soļos marš!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|