Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pēc reglamenta, protams

Sveicināts, kvēlais dārgakmens lotosā!
Tu sen te esi?
Es vēlos ar tevi pazust tais telpās!
Es vēlos tur, lai aptrūkst mums elpas!
Varētu lotosa pozā un jogu.
Uz brīdi.
Hronisks bronhīts un megalīti,
Gaiss bez skābekļa, slāpeklis, ogleklis
Tu esi mans žņaugs, mans acuraugs.
Caur saplēstu spogulī tevī lūkojos.
Jo mīlu kā ģērbies-
Kārtaini, alkaini,
Ka neviļus sagribas
drānas kā mizas raut
zemē.
Tik saldi un sāpīgi,
Ak!
Nodevēja nopūta kāpj pār lūpslieksni,
Spēcīgi,
Tās putās, mēle līdz asinīm-
Es atdodu godu, es tev atdodu savu godu-
Pie pieminekļa salutē divi bruņinieki,
Paceltu galvu,
Vienam nav kājas-
Nāc atdodies, es šovakar būšu mājās.
Burbuļu vanna un šampanietis, mans draugs,
Es alkstu.
Redzēt tevi vienu,
Ienaidnieks ārpus ierindas,
Izbraucis trimdā.
Ierodies!
Es nesolu raudāt ar tevi.
Es solu baudu.
Soļos marš!
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-05-15 11:52 
Nu dikti jau labs!:))
Un,tie bruņinieki,tie man patīk.:)
 tavssargs  2006-05-15 17:47 
Vislabākais Ličijas dzejolis!!! Un vispār viens no vislabākajiem! Urrā! :))
 klusaisMiileetaajs  2006-05-15 19:45 
Vai bruņiniekiem protēzes nedod? :))
 dzerajs  2006-05-15 21:56 
burbuļus, mīļā, nāc laist manā vannā,
jau šampāniec`s galdā un cepetis pannā!
 Winged_sound  2006-05-15 23:38 
Uhtii!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?