Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sēra elēģija III Purvciemam

Pēc garāka ceļa atgriezos,
Sapratu,
Dievinu šīs ielas vecās, šos stūrus, šos mūrus,
Šos benzīna traipus, putnu krāsotas logrūtis,
Tramvaju maršrutus, naktsgaitās klabot.
Dievinu!
Jo zinu-
Vienā no tiem taktsmēru tava sirds sit, zinu.
Kādā logā mirdz elfu zelts,
Tavas senas naktslampas mests.
Dievinu negulēt, pustumsā mokoties domās.
Jo zinu-
Viņā pilsētas pusē, cita tilta galā, tur
Tu elpo klusi, bez dusas nakts klusumā,
Bez miera.
Dievinu, zinu,
Mītam kaut kur-
Viens otra domu koridoros garos, bez durvīm,
Varbūt ik nakti.
Tumsā, klusumā, roku rokā
Purvciemā naktsgaisu elpot.
Nezinot.
Ar tevi lidot pat varam.
Divatā, kopā.
Katrs savā pilsētas pusē esot.
Viedokļi par dzejoli
 tavssargs  2006-04-29 11:36 
Pie mums Jēkabpilī gan tas viss notiek vienkāršāk.
Varbūt tāpēc, ka pilsēta mazliet
mazāka...
 sibemols55  2006-04-29 16:34 
Burvīgi.
 dzerajs  2006-04-30 21:31 
sibemols laikam piedzēries
 sibemols55  2006-04-30 21:41 
Gadās jau gan, taču ne šoreiz. Saproti, kā gribi tos manus burvīgumus.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?