lotoss un sārts

autors: Lichia [dzejoļi]

Indijā ūdenī krīt asinīs mērcēta rieta saule, mans vīrs
Rijīgās ugunis glāsta augumu tavu, laiza miesas.
Sārts laistās rietumu nakts gaismā.
Lotoss pusplaucis, tik svēts
Slēpj sevī indes lāses.
Tā es.
Paslēpjos,
Vēl bez tevis eksistēt gribu kā rēgs,
Kaunā noliektu galvu.
Ardievu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2006-04-08 20:21
Ko tie čukčas tur Indijā saprot no mīlas?!
donnainese	2006-04-08 22:04
raksti jau tu labi,tikai tas nebija prieks manas jutigas dveseles:)
tavssargs	2006-04-08 22:07
Izskatās, ka Ličijai rādījusies kremēšanas mūza. :))
t_Pauliine	2006-04-09 07:27
ak Tu spocenīte!:)))
betbetmens	2006-04-09 08:03
nez kāpēc biju iedomājies ,ka indija ir austrumi
Lichia	2006-04-09 09:14
...ja arī tā ir, še es nedomāju Austrumus tā; globāli :P rietumi-kā debespuse...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!