![]() Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
 
![]() nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | 
vēlies. smaidīt. nelasi
 
Viņš vēlējās sev autopsiju sirdī, dzīvam esot 
Kamēr gulēja viņa dziļākā miegā Nedzirdot, sapņojot par ēnām. Viņš negribēja pēcnācējus šai naida, posta saulē, tā darīja garīgo abortu pakļaujoties, jo Nav jau jēgas, nav, Mierina sevi sāpinot, Nu viņa grimmējas spoguļistabā, jau modusies, Nav uzodusi nozieguma slēptās pēdas. Tik tuvu, tik tālu, par vēlu cēlusies no tumsas- Vēstneses, sulas no vēnām skalotas izlietnē: Pavasars ir, Sulu laiks, Dzīvīgā daba mostas, lai mirtu no jauna kādu nakti Klusumā, Kad ķiršziedi birst pār zemi sniega veidā, cīruļi nosaluši Līdz janvārim- Ardievu, izbraucu no valsts Ar lausku spoguļa un nokaltušu rozi. Ardievu. Mūžš skalots izlietnē. 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 | 
    
 | 
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||