uvertīra marta naktīm

Tik bīstami, pa īstam nodevīga
Sirds mirdz, mīta pavasara dubļos.
Viņa acu dobuļos deg liesmas
Par noplīsušiem kerzaciņiem, izbijušu ziemu.
Maza, maza ķirzaciņa uz ciņa
Ciniski vēsta par marta nākšanu,
Nometot asti un apakšveļu,
Rādu saulei mēli, vienalga,
Mani tai nedzēst!
Teica sniegavīrs mirstot.
Tā bija uvertīra dekoratīvai iznīcībai.
Viņa lepnības gars lauzts,
Nu dvēseles dubļos dej bērni un
Maniakāli abinieki, pliki, kritušām astēm.
Citi ļaudis dēsta krokusus, pērk
Krokodilādas somas,
Gatavojas jaunai sezonai,
Man gan piekāst,
Gudro sniegavīrs- peļķe un sakalst.
Tagad gals, dzisis pavisam
Ir jauns mēnesis atnācis.
Svinam.