ar sevi un sevī

Ja būtu mēle vēl man,
teiktu maigākās vārsmas tev
gandrīz bez vārdiem.
Ja man būtu sapņu cerību drupaču zvaigznes acīs vēl,
tevī vērtos cauru nakti kā mans dārgais dusi
Klusi, klusi.
Ja plaukstās nebūtu vergtura zīmes sarkanas gravētas man,
Varbūt glāstītu.
Tu būtu man dārgākais debesīs spīdeklis,
Saule varbūt,
Bet spārni svilušie vaskā darināti,
Ja negrauztu monstri un dēmoni,
Es tava, tava, tava būtu.
Dziļākajā sapnī mēs vieni
Un vieni pa miglas vāliem melniem
Es brienu un lūdzos:
Dodiet man vēl vienu dienu,
Acugaismu, smaidu, galiniet bailes.
Karoju ar sevi.
Kas mani baro, vienlaikus iznīcina