neirotiski slima erotika

Jebkura taisna līnija galē, nāc,
Ienāc, esi mans viesis, ielauzies.
Beigti tauriņi riņķo ap galvu, plivina sudraba rāvā mērktus spārnus.
Ja saberž starp plaukstām, iestājas
Tas.
Apmulsums uz sarkanas zvaigznītes.
Tumsa, tumsa ierij kārīgi.
Ārišķīgi, bērnišķīgi
Tik mierīgi, mierīgi uz manas rokas guli,
Apkārt dulli taureņi zibspuldzēs- mēs arvien populāri
Polārā, ilgstošā naktī.
Nāc ar mani.
Manī.
Slīkstu, slīkstu.
Šķīst zvaigznes, nimbam krītot,
Beigtas spāres, vaboles, omāri,
Afrodīzijs un vīns.
Bordokrāsas gaisma rūtīs.
Kāds dur krūtīs, varbūt Dievs,
Kuram grauž mani grēki sārtā gaismā degtajos
Kroņalukturos
Viļņveidīgi.
Nāc ar mani,
Jo
mans tu esi,
Mans tu esi.
Tagad iemiegam.