Vētra

autors: Lansy [dzejoļi]

Vējš viegli aizskar zāles stiebru.
Tas ietrīcas bet atgriežas miera stājā.
Šķiet tuvojas vētra, es to dzirdu.
Kāds dīvains nemiers pasauli vajā.

Re, kaijas ķērkdamas lido pār jumtiem.
Lūk, jau sāk krist pirmās lietus lāses.
Un debesis pārvelkas mākoņiem tumšiem.
Te pēkšņi pagaist visas sāpes.

Ir pieņemts slēpties no vētras,
Bet tu ej ārā, lai sajustu to,
Kā daba sev uzplēš rētas,
Kā atkailina maskēto.

Un tad, kad vētra norimst,
Kad izkliegts ir rūgtums viss,
Tad spirdzinošs miers pēkšņi piedzimst,
Un kaltusī rutīna mirst...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sibemols	2006-03-21 12:48
Forši, tikai tā pēdējā rindiņa. Doma laba, varēji pameklēt citus vārdus, saproti, tā rutīna -tikai manās ausīs- , neklapē ar šo ainavu dzejā.
tavssargs	2006-03-21 13:18
Pēc kaujas jau visi gudri...
klusaisMiileetaajs	2006-03-21 18:52
Izlasi kanjona dzejoli! Viņš gan neslēpjas no vētras.
donnainese	2006-03-21 19:26
..kaa dzivee...
dann	2006-03-21 20:06
Jā, bez vētras jau laikam nevar, pa reizei prasās...:)Labs.
Vesete_	2006-03-22 12:23
kam neklapē dzejā tam dzeja kā moka ,vienalga vai dzeju pats tas loka jeb cita pantus miltos viļā.. ;) Ļoti patīk šis dzejolis,bet nevis rugtums es teiktu,vien citu mokās ievilkums beigts :)
kollin	2006-03-22 12:27
tiešām labs dzejolis!:)
sibemols	2006-03-22 14:41
Te jums tāds bērnudārza variants - tikko aizrāda par kādu vārdiņu : nu tad pats uzraksti labāk, nav ko citus miltos viļāt, u.t.t. Smieklīgi, un reizē skumji.
kollin	2006-03-22 15:36
Sibemolam cemme!
sarma7	2006-03-22 17:16
Labs dzejolis.
Vesete_	2006-03-22 17:31
sibemol,rakstisim kopā ..vienā rokā..tā lai vēl labāk kā klapē kokā..vai vēl mazliet ..pieklapē pats sev pie pieres un izdzemdē!!
Lansy	2006-03-23 10:35
Hēē- nemaz nezināju, ka dzejolis tomēr pievienots! Paldies par atsauksmēm!;) Par to "rutīnu"- tas tā bija domāts!...Nu kā lai paskaidro....hmmm- vētra ir tā, kas kaut uz brīdi izjauc vienmuļo un pierasto dzīvi. Un es to nosauktu par rutīnu!...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!