pieauguši /in utero/

Man tīk vakaros vērties kā tavi spārni sadeg,
Patīk virināt plakstus un ārdurvis, lai caurvējš
Nes tavus pelnus prom
Pa vējam, pa vējam, pa ceļam aizejot,
Patīk kā tavs bērnišķais spīts top indīgā splīnā,
Kur slīcināt cerības, mērcēt skropstas pirms rītagaismas nākšanas.
Patīk, kā skrāpē man naktīs muguru, murrā, ģērb mani.
Patīk kā bezspēcīgā niknumā trīci.
Patīk, vienkārši patīk kā mīli, kad sadedz.
Patīk, ka iznīksti par godu man, ak Dievs,
Tavi svilušie spārngali mērkti sārtā krāsā, varbūt pat asinīs,
Kuras līst, līst līdz ausmas svīdumam.
Patīk spēlēt bepalīdzību lielā, rozā leļļu namā
Gara ceļa uz elli tuvumā.
Patīk lēts bordelis mūsu vannasistabā, neesošās mājās, mīļais,
Patīk, patīk viss neķītrais, ko dari.
Orkāni smadzenēs un pavasaris miesā.
Es neesmu viena.
Skaiti dienas.
Patīk, ka sapņi top rakti pirms dzimst, patīk, patīk
Nolemtība.