viņa negrib novecot

Princese,
Atver acis uz tumšo pievārti,
Saproti,
Kan nav jēgas svētdienā
Gaidīt kādu, kas vedīs mājās.
/ja arī vedīs, tad pa grambām,
pa grambām
un beigās vēl pieprasīs samaksu-
dārgāko,
kas tev dots/
princese,
atver acis,
beidz izlikties,
tavs balets tik greizs-
balanss uz sudraba mākoņa maliņas
/bet katrs mākonis sevī nes lietu-debesu samazgas/
princese, piever plakstus
uz plaukstošo ļaunumu,
paver plaukstas,
liets tajās taps zelts,
vienīgā nelaime, kausēts,
pāri par trīstūkstoš
pēc Fārenheita-
tavas smalkās, baltās plaukstas
sadegs.