zieds uz klints

Pēc ārprāta patosa sajūsmas
Sapratu.
Es jutu.
Tik dziļi tu manī ielīmēts,
Iesnidzis aprīļa lietū
Manas būtības dobē
Uz kādu ilgāku brīdi
Es esmu feja, zintniece, riebēja-
Gribu padzerties
Kādu gramu tavas dārgās dvēseles
Dziras
Un izzināt.
tu ar mani
Kailā klintī melnā
Diedzēšu Ēdenes ziedus
Mums.
Būsim paradīzē.
Tepat, uz zemesvirsas.
Kamēr vien ūdens drupina akmeni tuksnesī,
Tikmēr mēs kopā
Ēdenē un paradīzē.
Bet tepat-
Uz mirstīgās, iznīcīgās
Zemesvirsas