šķelšanās

Par daudz ir teikts,
Par daudz apskauts, apskausts,
Būts,
Par daudz dimantu gāzti atkritumos.
Par daudz,
Visa kā tik daudz,
Ka ir par maz.
Plīvurs nogājis pa burbuli,
Šķeļot viļņus deviņas naktis.
Godīgums notirgots ūtrupē,
Izsoles sākumcena:
Divas sprogas tavu bērnības matu,
To zeltaino.
Zīļu krāsas acis
Nesaka neko,
Pat neskaitās.
Aizejam-
Man vajag tavas, tikai tavas
Melna samta tumsas krāsā
Manā kolekcijas plauktā.
Paskaties!
Man nav par daudz tavu acu,
Kad mani sauc
It nekad,
Kad visa kā par daudz,
Viss apriebies-
Es tevi saucu-
Patīk man kā
Atbalss tukšās sienās,
Naktīs ielās
Skan.
Kāds smejas.
Jo laiks jau iztecējis.
uzreiz par daudz ir gribēts-
dabūts nav nekas.