Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
atrastas laimes pildītos ceriņos
terpentīna un mīlestības smaržas sveces
tu teicies nest no veikala es vēlējos tikai ķermeņa eļļu ar brazīlijas oleandra aromātu, fēniksa piena konfektes, fazāni man netīk vairs, kopš sagriezies tu ar to ķildīgiem knābjiem, meklējot sniegkupenā man rozā bantītes. es atradu daudzas laimītes, līdz sapratu tie pildītie ceriņi. tu soli nopirkt mums telti, kur glabāt nakts tumsu, mūsu dumpīgos skūpstus, bet es gribu kāpt, ar samta lupatiņu spodrināt visas zvaigznes, jo to mirdzums miris žēl, tu nesaproti, es gribu smieties, tu stāsti par savu opi, kurš mira akmens laikmeta noslēgumā, šķēpiem medījot pliku mamutu brokastīm. uzglezno mani baltu eļļas krāsu balti gruntētā kartonā, līdzās savam vārdam, nosauc par ārprātu, pārklāj ar plīvuru, lai meistardarbu neredz skauģu un ļauno garu acis. vienkārši zīmē manu seju, švīkājot melnāko ogli uz tumškrāsas papīra, piedzejo man kraukļspārnu matus, manējie tikai brūkleņu krāsā, tumsnējas acis, lai arī zini, ka manas debešaini pelēkas ar zilu lietu lāsītēm tajās, vismaz tad, kad skatos uz tevi miegā. man patīk nebūt rītos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|