dārgais skārnis

autors: Lichia [dzejoļi]

Dali ar skalpeli
Pa milimetram manis,
Nezinot spēlē miesniekos-sadistos
Dvēselē manējā.
Es teicu
Aizejam
Runājam.
Neklausījies
Ņēmi nākamo nazi
Abpusgriezīgu asmeni
Ņēmies tālāk
Tagad
Pēcpusnakts stundās
Rēgošos tavā apziņā
Mēmi spokošos,
Sodot par vilcināšanos
Atpestī mani,
Nevazā cauri dzīvei līdz
Kā mironīgu skeletu kaulus.
Atpestī.
Citādi tapsi sodīts tā
Mūžīgi.
Arī es rotaļāšos
Miesniekos-sadistos,
bradāšu tavas sirds dobītē
Saviem nagliņpapēžiem.
Bīsties.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2006-02-13 11:44
Labāk uzreiz uzspridzinies! Es tev pateikšu, kur Lielā Tēvijas kara vācu mīnas var izrakt.
klusaisMiileetaajs	2006-02-13 12:08
Es jau tā domāju, cik tad ilgi Ličija rakstīs bez spokiem, miroņiem un kauliem?!! :))
donnainese	2006-02-13 14:48
aizejiet uz bazniicu-ticiiba jus atstaajusi,vau,drausmigi,man netik spoku gabali...
eugen	2006-02-13 15:03
kM - veel truuxt tiikai enjgjelvistas :))
t_Pauliine	2006-02-13 19:08
kā pie pilnmēnes un trīspadsmitā dātuma, pilnīgi normāls, mīļš dzejolīts;)))
klusaisMiileetaajs	2006-02-13 19:14
Nē, nu..., labs jau labs. :))
rudapaparde	2006-02-17 18:14
iedvesmojoshi un ar paliekoshu iespaidu... pat ljoti...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!