Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Sadegšana
Greizo spoguļu istabā es meklēju sevi.Paņemu asāko stikla lausku un triecu to atspulgā...
Izmisis acu pāris lūkojas manī, tad saļimst man pie kājām. Pār pilsētu nolīst kārtējais skābais lietus un manas pēdas atkal un atkal drupina ietves pelēko asfaltu. Man garām paiet kārtējais tēls bez sejas.Pelēks un vientuļš tas aizsteidzas pretī ierastajam. Ikdienība kā izsalgusi žņaudzējčūska mūs ieskauj aizvien ciešāk... Tūkstošiem cilvēku...bez jūtām, bez sejām, bez dvēselēm... ļēmti sadegšanai uz ikdienības sārta.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|