***

Vakara vējš bija norimis. Tu paņēmi mani aiz rokas...
Zināju, ka drīkstu Tev sekot sapnī.
Balta ūdensroze uzziedēja ezerā.
Nevēlējos, lai kāds man atņem šo mirkli.
Tauriņa spārna pieskāriens- Tavs skūpsts uz manas pieres...
Tu gremdē mani arvien dziļāk nakts tumsā. Vēsa rasa ieskauj mani.
Kaislīgi smaržo naktsvijoles un pat vējš ir aizturējis elpu, klausoties Tavos glāstos...
Tomēr saule nekavējas un ar gaistošu akvareli debesīs iežīmē rītausmu...
Tu kā iztraucēts putns pacelies spārnos un aizlido, noberot pār manu sakarsušo augumu siķus rasas kristāliņus.
Nevēlos pamosties, bet man jādodas pretī rītam.
Kā mūžību klusējusi pogo lakst1īgala un gaisā jūtama pavasara dvesma.
Manās skropstās rotaļājas saules zaķīši un dzelteni ziedputekšņi...
...pie Tava loga uzziedējis ķirsis...