neakreditēti

Sēžu uz sētas,
Šūpoju kājas.
Tu paņem līdzi stāstus un rādi tās man.
Neinteresanti tavi teksti,
Kāds tam sakars.
Mums nav vietas kur sapņot
Un tu jau to nemāki pat.
Arī es-
Jau pārāk izmācīta,
Starp dimensijām, priekšniecībām
Izmocīta,
Pieglaudīta pret spalvu līdz nāvei,
Nezinu,
Ko nu mēs darīsim?
Stājamies kursos, tas jālabo.
Es gribu sapņot, tavos stāstos klausīties,
Līdzatnestās bildes pētīt interesi īstu,
Mīļais, zīlējam kārtīs,
Kur īstais ceļš
Un patiesība mūsu
Iemācīšos prasīt
Glītāko no trim tiem
Mēnestiņiem debesīs, kaņepes un sviestu,
Maigu mūziku un glaimus
Pa spalvai.
Tevi glāstīšu.
Ar medu ziedīšu.
Mēs aizmigsim.
Un abi
Viens otram uz pleca.
Reiz.