Grāfiene. Putna sirds uz iesma

Putna sirds uz iesma
Liesmās mirdz,
Bruņinieki dzied dziesmas,
Laikam jau-
Slavas,
Laikam jau-
Man.
Kalpi steidz ienest mielastu sudraba traukos un
Rezervēti klanās, atsitot galvas
Pret grāmatu skapja stūri.
Mani nabaga radi,
Rezignēti smaida un gaida manu galu.
Ak, niekkalbja nelieši,
Šo prieku vēl kādu laiku ilgstošu negādāšu tiem.
Patiesi.
Man vēl pienākas sava tiesa dzīves baudu un netikumu,
Ne visai krietnu,
Neesmu pieticīga un ticīga,
Nevēlos būt.
Vēlos baudīt, jūsu sirdis līdzās tām-
Irbju treknajām
Uz iesma durt un burties
Uz bruņinieku pusi.
Puse nakts manā buduārā,
Nevaldāma iekāre.
Neķītri, pretīgi un derdzīgi-
Bet tas ir viss,
Ko man vajag
Šai dienai.
Kamēr es viena un varena,
Kamēr neesi nācis tu,
No pjedestāla kāpis, manu netīro
Dvēseli paspējis uzspraust uz iesma savējā.
Tikmēr es-
Visvarena.
Kamēr neradies tu.