es neklusēšu, ja neklusēsi

Man ir kaut kas,
Kā tev nebūs.
Gabals debesu bildes,
Ieslēgts skapī
Uz mūžibu.
Ja vien neņemsi mani aiz rokas
Un rīt nevedīsi pa daļu sava ceļa.
Tajā bildē
Divas sejas,
Miegaini skaista, klusa mirdzuma apdvestas.
Vienai ir tavas acis, tavi mati un elpa.
Gabals tavu domu,
To, visskaistāko.
Nāc.
Netici?
Otrai ir sārti violetas cirtas, mans smaids,
Tavas lielākās bailes.
Es nespītēšos.
Piekritīšu
Arī tavai taisnībai.
Citreiz!
Varbūt.
Bet nāc,
Tā bilde iecerēta abiem
Mums.
Debesis.
Būs!