zilā govs urbānā vidē

Sērsna šo nakti uzslāņojas,
Iela vienmēr dalās divos žuburos,
kas ved dažādos virzienos.
Viņa piebilda, izlejot pilnpienu
Notekcaurulēs.
Aiz sevis tā striķī veda
Zilu govi,
Bārstot zvaigznītes.
Maza meitene,
Pilna kabata sapņu un pasaku,
/viņa pieprot arī ar sērkokiem spēlēties,
radot uguns raudošās liesmas/
pasaule nepieder bagātajiem.
Mazliet jukušajiem. Trakajiem.
Es tevi izaicinu:
Vedīsim zilo govi pastaigā pa klintīm pilsētā,
Apkārt skanēs stabules.
Ja nebaidies.
Redzēsi vairāk par savu prātīgo saprātu!
Ja atnāksi.