Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
orientācijas maiņa apvidū
Novērtēsim,
Kas mums dots. Viņa sacīja, izšķaidot kristāla glāzi pret sienu Un aizgāja līdz molam Viena. Viņš apjucis palika, Vīlējot nagus un zīlējot zaļās tējas biezumos Tasītes dibenā Laimi neatrast, Varbūt mēģināt Brendija kausā un mucas apakšā. Pa kluso, kad mīļotā neredz. Var arī pielaikot viņas apakšveļu- To satraucošo, ar satīna rozīti un burvīgām mežģīnēm. Smaržo pēc viņas un deviņas stundas vecas pagātnes Viesistabas dīvānā. Stūrī iemests un nomocīts, prāts līdzinās glāzei- Saplēstai, Iekožas lūpā un činkst. Viņa klejo gar jūru un dzied vecu balādi Par zvejnieku Oskaru. Viņš vēlas pakārties buduāra aizkaru striķī Ar brokāta bumbuļiem galā. Galvā vēl deg viņas apakšveļa, tīkliņzeķes. To visu vēl jāspēj iznīcināt, aizslaucīt no zemesviras Līdz ar viņu, Kas atgriežas no mazās pastaigas ar Viltīgu, lipīgu smīniņu un noslēpj savu neķītrību Pagalmā, zem betona plāksnēm. Nav laika aiziet, tik daudz vēl jāstrādā Sev par labu. Bez tabu Ar zilām tīkliņzeķēm kājās.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|