paklusē, meit!

Trīs veči, uztinuši smēķus no pērnajām lapām,
Sanāk ap manu kapu un spriedelē.
Pāris treknu kāpuru uz ābeļziediem pie kapsētas mūra
Aizbiedē manu prieku gulēt zem velēnu segas
Saule nelec un neriet, suņi nerej un karavāna neiet
Stiksa ir pārpludusi
Visi mani guvumi peld lejup pa to
Pa lēto, pa nevajadzīgo
Notekūdeņiem bagāto upi.
Skaisti un baisi dusēt
Saliktām plaukstam,
Senu lūgsnu grāmatu pagalvī
Un mirtēm, ievītām matos.
Senatnīgi un daiļi.
Idille ellišķīga
Vampīriski iesūc to personu-
Mani.
Nāk robusts kaut kas,
Savām ķetnām sagrauj šo ainu.
Nu top kas moderns un atbilstīgs-
Tā, kā jums tīk.
Es paklusēšu.
Uz brīdi.