skatiens stiklains

Iecerēti skatos ovālā spogulī pār kreiso plecu
Un mēģinu sev sevi pārdot
Pa lēto.
Tāda uzpolsterēta, neesoša pašapziņa,
Tēloti pārcentīgi manikirēju paīsos nadziņus.
Nesošā konstrukcija draud nobrukt.
Tavs skarbums vēl kaut kur no vakardienas
Aizķēries rītakurpēs un tukšā kafijas tasē
Nu klusām bradā pa maniem nerviem un dvēseles pļavām
Kā ar nazi
Plastiskais smaids aizejot
arī pār kreiso plecu
Pēc tautas ticējuma sena.
Nav labi.
Vakars atdodas naktij zaudējot nevainību,
Kad nāk rīts.
Spītīgi, neapturami.
Tavs lepnums man miedzot ar aci sola trūkties
Atkal šovakar jau kuro reizi.
Vienalga.
Ieraugot tevi zūd visas bremzes un ceļazīmes pareizās.
nespēcīga tavā tuvumā.
Nagi par īsu, lai viņa apziņā atstātu
Neķītras švīkas un zīmes.