Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Gleznotāja sieva /Pēc E. Po Portreta/
Viņš bija gleznotājs
Pēc diagnozes, Vakaros mēdzām sēdēt piesmakušā jumtistabā, Ogles kvēloja, Patīkami dvakoja krāsas un terpentīns. “Mīļā, tevi zīmēšu, manī mostas grafiķa gars! Apbalvošu tevi, dāvāšu tev skaistumu, Zīmēšu!” Viņš ņēma baltu papīra lapu Un ogli. Zīmēja lapas, stumbrus Un vainagus Rūpīgi, rūpīgi, filigrāni /pār manu augumu pat viņa rokas tā nebija gājušas/ es lūdzos, lai beidz, gribas padzerties ūdeni. Bet viņš zīmē senlaiku skaistu aku man, Ar kristāldzidru ūdeni tanī, Bet neīstu, zīmē to man. Mīļais, gribu ūdeni īstu! Viņš neklausās, velk kaut kādas kontūras, Bet es- Izgaistu No jumtaistabas pasaules Redzesloka.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|