Balāde sīkajai, melnajai meitenītei III

Kā bērnībā pasakaini senā:
Vienu karotīti par tēti,
Vienu par māti,
Par kaimiņu tanti
Un vēl sazin kādiem niekiem.
Tagad ir savādāk-
Vienu nazīti-
Par tevi,
Vienu-
Par klusumu,
Par nejēdzību,
Par tukšumu, sausumu tuksnešos.
Vienu, vēl vienu,
Līdz kausiņš pilns,
Līst pāri malām
Ar dzīvības eliksīru bālu,
Kas ziedots nebūtības dieviem.
Vēl vienu?
Vairs nespēju,
Negribu pamosties!
Bet viņa man ausīs šņāc:
“ņem vēl vienu, vēl vienu!”
beigu sākums.
Negribēju vēl aiziet,
Piedodiet!
Tā sanāca!
Nastas par smagu
Un sirdī es-
Gļēvule,
Skaida uz ēveles,
Puteklis tuksnesī.
Iznīkstu.