kad zvaigžņotās naktīs dvēsele ar enģeļiem lido mācās

še ņem!
dzer iekšā!
tinkš-tankš
un cauri.
sāļās asaras
atstāsim rītam-
pohām...

•••

cilvēks nokāpa
no koka
tik dvēsele vēl
zara galā karājas...

•••

pirms aizgāji
tu dāvāji man velti
tu teicies pašu dārgāko
kas tev ir piederējis
trīs mirkļus, vakarus
un manu sirdi
tik varbūtību
paturēji sev

•••

man mazliet bail
ka jūku prātā
no tās brīvības
kas man dota
būt melnajā tukšumā
sudrabotai