Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

09.06.1988. - ...

reizēm es jūtu
kā nāve pakausī elpo,
reizēm es jūtu
kā nāve smaida

un gaida, gaida, gaida....

reizēm es jūtu
kā nāve izkapti trin
manu dzīves sveci
ar elpu baida

un gaida, gaida, gaida...

reizēm es pasniedzu roku:
"Še ņem! Es iešu līdz."
izkapts jau asa
sveci skauj vēsmiņa maiga

bet nāve
vēljoprojām kaut ko
gaida, gaida, gaida....
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-12-04 17:59 
Karloss Kastaneda norāda, ka nāve visu cilvēka dzīvi ir katram blakus apmēram 1,5 m
attālumā labajā pusē.
Gaida gan... :)
 deviitaa_elpa  2005-12-04 18:16 
nu nepatīk man tā nāve, nepatīk...
 t_Pauliine  2005-12-05 09:06 
Taurenīt, skaties tik uz priekšu un neskaties tik daudz pa malām !:))) Uz šīs zemes
ir tāda burzma... ei nu sazin, ko tā pļāvēja te tusējas ;)
 spirkalka  2005-12-05 11:32 
baac, triisas pa muguru......
 Plaanpraatinjsh  2005-12-06 06:04 
ja būtu redzams Tavs kailfoto,tad dzejolis neliktos tik šausminošs......
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?