Zilās kurpītes II

Cik skaisti būtu,
Ja tik tā jaukā māja,
Kur justies kā mājās
Neeksistētu vien ēnainos murgos.
Jauki, ja zilās kurpītes nestu pret debesīm.
Cik jauki sev melot,
Prātu notrulināt, galināt,
Prasti apmierināt ar debesu rasu,
Indīgu kāsi, glāzi vīna.
Nav nevienas dienas,
Nevienas īstas dienas.
Tikai magones
Magones
Zilgansārts lauks
Lokās pret vēju un dzied,
Rīko suarejas un orģijas manai sirdij
Uz brīdi
Slīkstu,
Līksmi smejos, dejoju.
Uz brīdi līdz rīts
Apskaidrība
Un vainīga jūtos.
Ieleju vēl, jo nevaru vairāk,
Neeju,
Ja nav tā, nu tā-
Prāta mulsinātāja, rosinātāja dzira,
Ko tagad uz ikkatra stūra tirgo.
Pat libido mostas un rodas spārni,
Kas pret mēnesi nes, dzimst sapņi.
Lidoju. Lidoju.
Līdz krītu,
Zemē ievijos, kādas tūkstots dzīles
Zem tavām kājām.
/Un nav man mājas, nav./