zilās, skaistās kurpītes

Kādu dienu
Varbūt rīt, varbūt aizparīt
Es uzvilkšu zilas kurpītes un nākšu
Uz tavām mājām vakarēt
Mēs vārīsim vīgriežu tēju,
Iedegsim sveces un reibsim.
Uzliec kādu senu plati,
Lai mūsu pleci lokās
Kādos vecos ritmos,
Varbūt no septiņdesmitajiem, nezinu
Uzlikšu saulesbrilles un beidzot raudzīšos saulē-
Redzēšu zemi, asteroīdus un cerību,
Nevilkšos pa ceļiem un neceļiem
Kā nolēmēta
Tikšu kronēta.
Es karaliene, tu-karalis,
O, kā mums sader!
Vēl pāris cukura cepumu un mazliet baudas!
Ak, burvīgais, uztin vēl vienu kāsi,
Tagad jau nākamo, lai
Nemostos.
Lai turpinu zilās tupelēs brist un izlikties,
Ka skaisti,
Ka naiva.
Ka dzīve nav aiza,
Dubļiem laistīta.
Lai nebīstos turpināt
Ciest un brist.