Kāpnes un oļi

autors: gurka [dzejoļi]

Kāpnes, bezgala gras kāpnes
Mani kaut kur tālumā nes
Soļi, viegli dunoši soļi
Kā pagātnē krītoši aizmirstie oļi

Klusa balss tālumā sauc
Manus soļus tā atkal jauc
Gaismā uzzib un pazūd
Manas kāpnes kas pamazām satrūd

Aiz stūra nāks atkal stūris
Un atkal tāpat būs viss:
Uz kāpnēm būs dunoši soļi
Un pagātnē kritīs aizmirstie oļi

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
spirkalka	2005-12-06 11:50
kaapnju teema ir muuzhiiga...
Plaanpraatinjsh	2005-12-06 14:52
raksti nākošo par trepēm...
klusaisMiileetaajs	2005-12-06 17:44
Labi uzrakstīts! Neklausi to PLP! Šodien par trepēm, rīt par liftu, eskalatoru... Viņš ir bez sāta. :)))
gurka	2005-12-06 18:03
Plānprātiņs ar liftu brauca Asaras no vaigiem trauca Dibenā tas trepes grūda Pretī nenāca ne sūda

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!